BAM_BHK_LECT_1972_BAMANANKAN-I-04.EAF
BAM_BHK_LECT_1972_BAMANANKAN-I-04_020
continue
phonological words
grammatical words
Copy text
See annotation
Siyaw .
Siyaw ka ca kosɛbɛ.
Siya o siya n'a jamuw don.
Fɔlɔfɔlɔ, hɔrɔnw de tun bɛ sɛnɛ kɛ.
Olu de tun bɛ donsoya ni kɛlɛ kɛ.
Olu de tun ye dugutigi ni dugukolotigiw ye.
Hɔrɔnw bɔlen kɔ yen, ɲamakalaw tun bɛ da olu kan.
Dugukɔnɔmɔgɔw mako tun bɛ baara minw na, n'o baaraw tun dɔnniya tɛ sɔrɔ n'i tun ma san caman kɛ u kalanni na, o baaraw tun dɔnni bɛ ɲamakalaw de bolo.
Ɲamakala siya fɔlɔ tun ye numu de ye.
Numukɛw tun bɛ nɛgɛ ni jiri baara : olu tun ye kɔmɔtigiw ye fana.
Numumusow tun bɛ bɔgɔ baara, ka dagaw dila.
Ɲamakala siya filanan tun ye jeliw ye, n'olu ka baara tun ye burujugosi ye.
Jeliw dɔrɔn de tun bɛ fɔlifɛnw fɔ.
Ɲamakala tɔw ye finɛw ni garankew ye.
Ɲamakalaw bɔlen kɔ yen, jɔnw tun bɛ da olu kan.
Mɔgɔ minw minɛna kɛlɛ la, olu de tun bɛ kɛ jɔnw ye.
Siyaw bɛɛ mɔgɔw ye balimaw ye.
U tun bɛ ko bɛɛ kɛ ɲɔgɔn fɛ nka u tun tɛ se ka furu kɛ u ni ɲɔgɔn cɛ n'i tun b'a fɛ ka muso furu, i tun b'a furu i ka siya de kɔnɔ.
N'o tɛ, i tun t'a sɔrɔ.
Ɲamakala wala jɔn tun tɛ se ka kɛ dugutigi ye ka hɔrɔnw to dugu kɔnɔ, fo ni dugumɔgɔ bɛɛ tun ye ɲamakalaw ye wala jɔn.
Pause
Replay
Next
Previous
Les castes . /
Il y a beaucoup de castes. /
À chaque caste son nom. /
Autrefois c'était les nobles qui cultivaient. /
Ce sont eux qui chassaient et qui faisaient la guerre. /
Ce sont eux qui étaient propriétaires des concessions et propriétaires de la terre. /
Mis à part les nobles, on comptait aussi des gens de castes. /
Les travaux dont les villageois avaient besoin, lorsque la connaissance de ces travaux ne s'obtenait qu'après avoir passé des années à les apprendre, ce sont les gens de caste qui en avaient le savoir faire. /
La première caste a été celle des forgerons. /
Les forgerons travaillaient le fer et le bois ; ceux-ci étaient aussi maîtres du Komo. /
Les forgeronnes travaillaient la terre et fabriquaient la poterie. /
Da deuxième des castes était celle des griots, dont le travail était de faire les louanges des ancêtres. /
Seuls les griots jouaient des instruments. /
Le reste des gens de caste était constitué des founès et des cordonniers . /
Mis à part les gens de castes, on comptait aussi les esclaves. /
Les hommes faits prisonniers à la guerre étaient réduits à la condition d'esclaves. /
Tous les gens d'une même caste sont frères. /
Ils pouvaient faire toutes sortes de choses ensemble, mais ils ne pouvaient se marier entre eux, si l'on voulait épouser une femme, c'est au sein de sa caste qu'on devait l'épouser. /
Sinon, on n'en trouvait point. /
Les gens de caste ni les esclaves ne pouvaient devenir chefs de village tant qu'il y avait des nobles au village, sauf quand tous les villageois étaient soit gens de caste soit esclaves. /
Siyaw .
Siyaw ka ca kosɛbɛ.
Siya o siya n'a jamuw don.
Fɔlɔfɔlɔ, hɔrɔnw de tun bɛ sɛnɛ kɛ.
Olu de tun bɛ donsoya ni kɛlɛ kɛ.
Olu de tun ye dugutigi ni dugukolotigiw ye.
Hɔrɔnw bɔlen kɔ yen, ɲamakalaw tun bɛ da olu kan.
Dugukɔnɔmɔgɔw mako tun bɛ baara minw na, n'o baaraw tun dɔnniya tɛ sɔrɔ n'i tun ma san caman kɛ u kalanni na, o baaraw tun dɔnni bɛ ɲamakalaw de bolo.
Ɲamakala siya fɔlɔ tun ye numu de ye.
Numukɛw tun bɛ nɛgɛ ni jiri baara : olu tun ye kɔmɔtigiw ye fana.
Numumusow tun bɛ bɔgɔ baara, ka dagaw dila.
Ɲamakala siya filanan tun ye jeliw ye, n'olu ka baara tun ye burujugosi ye.
Jeliw dɔrɔn de tun bɛ fɔlifɛnw fɔ.
Ɲamakala tɔw ye finɛw ni garankew ye.
Ɲamakalaw bɔlen kɔ yen, jɔnw tun bɛ da olu kan.
Mɔgɔ minw minɛna kɛlɛ la, olu de tun bɛ kɛ jɔnw ye.
Siyaw bɛɛ mɔgɔw ye balimaw ye.
U tun bɛ ko bɛɛ kɛ ɲɔgɔn fɛ nka u tun tɛ se ka furu kɛ u ni ɲɔgɔn cɛ n'i tun b'a fɛ ka muso furu, i tun b'a furu i ka siya de kɔnɔ.
N'o tɛ, i tun t'a sɔrɔ.
Ɲamakala wala jɔn tun tɛ se ka kɛ dugutigi ye ka hɔrɔnw to dugu kɔnɔ, fo ni dugumɔgɔ bɛɛ tun ye ɲamakalaw ye wala jɔn.
síyaw
síyaw ka cá kósɛbɛ
síya ô síya n' à jàmuw dòn
fɔ́lɔfɔlɔ hɔ́rɔnw dè tùn bɛ sɛ̀nɛ kɛ́
òlû dè tùn bɛ dònsoya ni kɛ̀lɛ kɛ́
òlû dè tùn yé dùgutigi ni dùgukolotigiw yé
hɔ́rɔnw bɔ́len kɔ́ yèn ɲàmakalaw tùn bɛ dá òlû kàn
dùgukɔ́nɔmɔ̀gɔw màko tùn bɛ́ báara mînw ná n' ò báaraw tùn dɔ́nniya tɛ sɔ̀rɔ n' í tùn ma sàn cáman kɛ́ ù kàlanni ná ò báaraw tùn dɔ́nni bɛ́ ɲàmakalaw dè bólo
ɲàmakala síya fɔ́lɔ tùn yé nùmu dè yé
nùmukɛw tùn bɛ nɛ̀gɛ ni jíri báara òlû tùn yé kɔ̀mɔtigiw yé fána
nùmumusow tùn bɛ bɔ̀gɔ báara kà dàgaw díla
ɲàmakala síya fílanan tùn yé jèliw yé n' òlû ka báara tùn yé búrujugosi yé
jèliw dɔ́rɔn dè tùn bɛ fɔ́lifɛnw fɔ́
ɲàmakala tɔ̀w yé fìnɛw ni gárankew yé
ɲàmakalaw bɔ́len kɔ́ yèn jɔ̀nw tùn bɛ dá òlû kàn
mɔ̀gɔ mînw mìnɛna kɛ̀lɛ lá òlû dè tùn bɛ kɛ́ jɔ̀nw yé
síyaw bɛ́ɛ mɔ̀gɔw yé bálimaw yé
ù tùn bɛ kó bɛ́ɛ kɛ́ ɲɔ́gɔn fɛ̀ ǹka ù tùn tɛ sé kà fúru kɛ́ ù ni ɲɔ́gɔn cɛ́ n' í tùn b' à fɛ̀ kà mùso fúru í tùn b' à fúru í ka síya dè kɔ́nɔ
n' ò tɛ́ í tùn t' à sɔ̀rɔ
ɲàmakala wálà jɔ̀n tùn tɛ sé kà kɛ́ dùgutigi yé kà hɔ́rɔnw tó dùgu kɔ́nɔ fó ní dùgumɔ̀gɔ bɛ́ɛ tùn yé ɲàmakalaw yé wálà jɔ̀n